pirmdiena, 2014. gada 18. augusts

Balti, balti vasarā

Neparasti lietainais vasaras sākums, mežonīgi karstais vasaras vidus un atkal lietains vasaras noslēgums...

bet rokdarbos mana vasara balta vien. 

Vasaras sākumā tapa sedziņa mazulītei no kokvilnas dzijas Safran. Sedziņa izmērā laikam bij ap 125x125cm, ja nemaldos. Izlietojās 1/2kg dzijas un izmantoju 4 veidu nr.2,5 adatas - sākums ar zeķu adatām, tad 50 cm garas apļa adatas, 120cm apļa adatas un vibeidzot 300cm apļa adatas. Dzija ļoti labi adās un galarezultāts rokās gurkst kā sniegs ziemā.




Pēc sedziņas bilžu publicēšanas radās pasūtījums 2 šāda motīva baltiem lakatiem.

Tos gan adīju no Bellas. Darbs nedaudz, nedaudz smalkāks.




Ar to vēl baltiem darbiem nebij gana, tapa arī dažas baltas cepures no Bellas - gan sev, gan citiem.






"Ātrā" jaciņa mazai meitenei no Cotton Gold




Sapucēta arī maza jaunkundzīte kristībām - tāds nieks vien matu sprādze, bet atkal balts.


Sētā jau pirmās nobirušo lapu čupas, laikam rudens tuvojas.

 Jāķeras pie kāda krāsaināka darba!








trešdiena, 2014. gada 16. jūlijs

Naturālās saimniecības produkts


Mūsu govju ganāmpulks ir gana liels... kā daudzi citi ganāmpulku īpašnieki, arī mēs grēkojam un krējumu un sviestu šad tad nopērkam veikalā. 
Taču nesen nonācām pie domas, ka vajadzētu bērniem ierādīt tās prasmes, ko paši apguvām bērnībā.


Kulsim sviestu no ledusskapī atrodamā mājas skābā krējuma. Pirmā dienā savu roku ieprovēja visi trīs, diemžēl apnicīgi un neveiksmīgi, jo krējums bij par svaigu tomēr. Pēc pāris dienām Rūdolfs atkal ķērās pie lielās karotes un viss notiek.


Ātri vien redzams maisīšanas rezultāts.


jau atdalās paniņas...


noskalojam un pieliekam sāli...


veidojam smukumu uz šķīvja...



Labu apetīti!











svētdiena, 2014. gada 11. maijs

Vienas dienas atvaļinājums

Vakar, 10.maijā pulcējamās gadskartējam viesu mājas "Pūķarags" pārgājienam. Šogad 6.sezona pārgājienam.


Pasākums domāts visiem, kas vēlas pavadīt aktīvas brīvdienas brīvā dabā. 

Vairums dalībnieku pārgājienā „Apkārt Papes ezeram” piedalījās ne pirmo gadu. Tas nozīmē, ka tās nav nekādas šausmas, bet gan fantastiski pavadīta diena dabā. Pārgājiens sākās ap plkst. 9.00 un beidzās ap 18tiem. 



Pa ceļam vērojām putnus no skatu torņa, klausījāmies meža un ezera dabas skaņās, apskatījām savvaļas zirgus un taurus.





 Pusdienās kā ierasts zupa pie Rucavas novadpētnieces, vienmēr laipnās un atsaucīgās, Guntas Timbras lauku mājās. 



Katru gadu it kā ejam vienu un to pašu maršrutu, kura kopējais garums ir 30km. Bet...vienmēr var redzēt ko jaunu un redzēt to kā attīstās jau redzētais.




Šoreiz mūs pagodināja mežacūku ģimene - 3 pieaugušie un bars ar pavisam maziem mazuļiem - pārsteidza mūs meža vidū. Tas bija iespaidīgi - tiesa gan, redzējām tikai tie, kas soļoja pa priekšu...pamuka protams no mūsu bara.


un gulbīši, tik skaisti...tie gan no mums nebaidījām, bet gan brīžiem likās, ka varētu uzbrukt, jo diezgan šņāca un vēcināja spārnus, droši vien sargāja tuvumā esošu ligzdu.





Pēcpusdienā gida pavadībā devāmies cauri savvaļas zirgu un tauru govju aplokiem. šiem arī pavasaris galvā, redzējām kā ērzeļi cīnās. redzējām daudz mazos kumeliņus ar mātēm. Pasakaini.


Tur kaut kur tālu no centra, veikaliem un citiem labumiem, arī vēl dzīvo cilvēki. Dzīvo un strādā. 





Tālu no civilizācijas ir arī viena sēta, kur cilvēki dzīvo visu cauru gadu un saimnieko (ne vasarnieki). Tāda naturālā saimniecība. Tur govis un zirgi iekopj mauriņu un arī ganās mežā. Katram kaklā zvaniņš kā vecvectēvu laikos, lai var dzirdēt, kur dzīvnieks staigā.






Bet nevienas bildes vai stāsti nespēj atsvert to, kas tajā dienā redzēts ejot! Neviens fotogrāfs nevar pagūt uzņemt tik daudz skaisto dabas skatu, kas bija visapkārt! Tas ir jāizbauda katram pašam!



Ar katru gadu, laikam arī mācāmies sagatavoties labākai iešanai, jo šogad nevienam no dalībniekiem nebija tulznu vai sapampušu kāju.



Mans pārgājiens noslēdzās ar pieveiktiem aptuveni 25km, karsēšanos pirtī un peldi dīķī. Tik laba sajūta.


 Paldies organizatoriem!

svētdiena, 2014. gada 27. aprīlis

Mana zilā Lieldienu kleita

Jau labi sen draugiem.lv Ideju tarbā manīju šādu džemperīti. Nospriedu, ka vēlētos sev ko līdzīgu.



Tad nu šo pavasar ķēros pie darba un man tapa kleita pēc sekojošās shēmas. 
Par izmantotajiem diegiem gan šoreiz neesmu sajūsmā. 100% kokvilna Catania, 50g=125m.



Lieldienu kleita tāpēc, ka pirmo reizi to uzvilku Lieldienās, kad braucām pie radiem uz Pāvilostas pusi.





Šajās saulainajās dienās, kopā ar pārējiem mājiniekiem, rosos pa dārzu. 




Un beidzot arī pilnā sparā rit ugunskurā gatavoto vakariņu sezona!





pirmdiena, 2014. gada 24. marts

Galdauts - šīs ziemas lielākais projekts

Pagājušās vasaras beigās iecerētais darbs beidzot nokļuvis savās mājās.

Nama saimniece izteica vēlmi pēc liela, reti tamborēta galdauta. Apņēmos šo darbu palēnām izdarīt. 

Galdauta detaļām izmantota pavisam vienkārša kleitas detaļu shēma no "Rokdarbu vācelītes".


Galdautam izmantoju kokvilnas diegu Bella



Laiku pa laikam gribējās plaši izklāt, lai labāk redzētu padarīto darbu.


Galarezultātā, lai noskaidrotu izlietoto diegu daudzumu, liku lietā svarus. Šausmas...820grami


Bet izmērs arī smuks 160 cm plats un 250cm garš. Kopā 135 apaļās detaļas.


Šodien galdauts visā savā krāšņumā jau rotājas savās mājās.