sestdiena, 2013. gada 2. novembris

Diena pelēkā zīmē

Jau septembrī aizsāku adīt savu pelēko kleitu. Sākumā tā bij domāta kleita, adīta ar trikotāžas rokām. Diemžēl man atvēlētais laiks trikotāžas meklējumos bij krietni mazs un neizdevās atrast piemērota toņa trikotāžu. Tad nu sanāca tāds kā sarafāns. 

Laiku pa laikam darbs atlikts malā, materiāla trūkuma dēļ. 

Šitanī apģērba gabalā izmantoju savu mīļo peļu dziju - Ecolana 100%vilna. Klāt liku Carnevalē iegādātu kidmohēru ar zīdu sastāvā. Uz mana izmēra sarafānu izlietojās 600g vilnas un 125g kidmohēra. 


Rezultātā sanāca ārprātīgi silts (vismaz priekš manis) un mīksts sarafāns.

Tad nu naktī no ceturtdienas uz piektdienu darbiņam tika pielikts punkts. Piektdienas vējainajā rītā braucām izvēdināt galvu Papes pludmalē. Tapa bildes galarezultātam.







Pelēkās dienas noslēgumā trāpījām Liepājas teātrī uz "Piafu". Skaties un brīnies visu izrādi vienas vienīgas pelēkas drēbes:)
Visvairāk iepatikās izrādes beigās visiem džekiem vienādās adītās vestītes. 

Bet izrāde pati, protams, superīga (tikai neņemiet bērnus līdzi, tā domāta pieaugušajiem).Tikai ļoti, ļoti ilga...




sestdiena, 2013. gada 21. septembris

Tapošana

        Sen nebiju apguvusi neko jaunu. Tā nu viņudienu Sarmīte Grudule (viņa taisa fantastiskus konfekšu pušķushttp://www.draugiem.lv/user/3347182/ ) man parādīja savas tapotās šalles un arī es sagribēju iemācīties tapot. Vakar ķēros pie lietas...
       Uzaicināju Sarmīti uz rīta kafiju un smēlos zinības tapošanā. Pagaidām apguvu tikai 1 rakstu.

       Liekam lietā paštaisītu verķi, Magic Angora dziju, tamboradatu


pēc pāris stundu viķelēšanas bij jau redzams krietns šalles gabals


Un te arī gala rezultāts. Izlietota nepilna fice Magic Angora dzijas.



Tagad gaidu līdz vīrs uztaisīs arī man tapojamo ierīci un tad jau būs arī citi tapoti darbi. Man iepatikās


pirmdiena, 2013. gada 9. septembris

Eko zeķes

Sākoties septembrim, sākas arī mana zeķu adīšanas sezona. 

Izdomāju, ka šogad atgriezīšos pie dažus gadus neizmantota materiāla - adīšu zeķes no kaimiņpagstā audzētu aitu vilnas. Man būs tāds kā Ekoprodukts. 

Tad nu arī saskārāmies ar darbiem, kas nepieciešami, lai tiktu pie dzijas kamola. Tītavas aizņēmāmies no Aleksandras, bet kāju tītavām izmantojām vecumvecu, no omammas mantotu. Vīrs gan solījās drīzumā arī tītavas uztaisīt...gaidu:)
Un lepnais tinējs Rūdolfs ar darbu bij aizņemts gandrīz visu dienu, mēģinot uztīt lielāko kamolu pasaulē.





Šeit arī vienas vilnas mežģīnzeķes...uzadīju arī vienu pāri vīriešu zeķes ar Rucavas robiņiem un krāsainajiem Rucavas rakstiem, bet tās aizceļoja kādam onkulim lielā jubilejā. Beidzot iemācījos īstos Rucavas robiņus adīt. Šorīt iesāku nākošo pāri, tāds azarts radās, cerams paspēšu arī nofotografēt.


Arī Rūdolfs ir tāds vecu lietu cienītājs. Tad nu izraka no pažobeles vecu vērpjamo ratiņu. Mēģināsim reanimēt, lai var izmantot. Vērpt jau nemāku, nav arī vairs, kas iemāca. Bet šķeterēt gan māku...

Vilna ir ļoti, ļoti veselīga


Aitas vilnas priekšrocības: 

- dabisks termoregulators: viena no unikālākām aitas vilnas īpatnībām ir tā, ka kontaktējot ar cilvēka ķermeni, vilna sasildās maksimāli līdz 36,6 'C , t.i. Līdz ķermeņa normālai temperatūrai, un, pats galvenais, patur to stabilā līmenī, neskatoties uz ārējiem apstākļiem. 



- termoizolators: vilnas izstrādājumi novērš ķermeņa atdzišanu vai pārsildīšanu 



- vilnas uzsūc sviedru izdalījumus un nedot tos atpakaļ ķermenim. Tikai vēdināšanas laikā aitas vilna atdot uzsūkto mitrumu un smaku, tādējādi atgūstot svaigumu. 




-hipoalerģiskums: aitas vilna ir īpaši rekomendēta alerģiskiem cilvēkiem, jo pateicoties lanolīnam neuzsūc putekļus un veido baktērijām un alergēniem nelabvēlīgo vidi. 



Nu ko, strādāsim...Galvenais, lai kājas siltas...







svētdiena, 2013. gada 18. augusts

rudens raža

Caur rokdarbiem un kompotu vārīšanu, pie mums arī lielās ražas dienas...

Kartupeļu talka lieliem un maziem...pie viena arī maizes kviešu kulšana un citas lietas...
Strādājot, pie rokas radās arī telefons ar ko paķert dažus kadrus iemūžināšanai.

Bezbailīgais stārķu pāris


spēcīgākie lasītāji


Bezgalīgās kartupeļu vagas

 

Jaunākajam strādniekam jau pusdienlaiks


Kviešu  raža...iesākums


Sen nebiju braukusi, kau arī tiesības kabatā jau 12 gadus



Vakarā mums pikniks...izvārījām soļanku...dikti garšīgi...un ugunskurs - labāku plīti neatrast
Vīna cienītājiem vīns vakara noslēgumam...

Paldies visiem, kas piedalījās dienas ritējumā!


P.S. Un rīt tad turpinām ar aroniju talku!

trešdiena, 2013. gada 17. jūlijs

Platmales dāmīgai vasarai

Vasaras darbu skurbumā, manā darbu klāstā kādu laiku atpakaļ ienākušas arī tamborētas platmales.

Platmales top, strādājot bodītē Rucavas centrā.


Tikai reto paspējam uzbildēt parādīšanai plašākai publikai. Kamēr saskaņojam laikus fotografēšanai un noregulējam laika apstākļus, tikmēr cepures jau ceļu uz tuvākām un tālākām zemēm.

Tad nu te būs dažas bildes.







Platmales ceļo gan uz Krieviju, Vāciju, Lietuvu, gan arī tepat pa Latviju un Rucavu.

Lai vēl daudz saulainu dienu, kurās dāmas var šovasar pucēties!


trešdiena, 2013. gada 3. jūlijs

Riti raiti vasariņa...

Uh, mūsu vasara rit kā vāveres ritenis...

Darbi, darbi, darbi un nekādu atvaļinājumu lauciniekiem vasarā. Tā kā Mārtiņam ganāmpulkā ir 18 slaucamas govis un daudzi citi lopiņi, tad arī neizpaliek smaržīgais siena laiks.

Daļa mūsu ganāmpulka.





 Tā kā siena vākšana pavisam atšķiras no senās siena vākšanas procesa ar grābekļiem un dakšām, tad es ar bērniem vien paguvu nedaudz paskatīties šo procesu no malas.


 Katrs izklaidējas kā vēlas...

Ar traktoru labprāt pavizinās visi


Rūdolfam jāpapēta, kā tas rullis tiek ārā




Kamēr bērni pa ruļliem, tikmēr nozagos ēniņā patamborēt.


Bez siena, govīm itin labi garšo arī skābbarība. Balto ruļļu dienas bija arī mūsmājās.

Stārķi ķer sienāžus tikko pļautās spailītēs.




Virtuvē zemeņu laiks.




Turpinām arī mūsu riteņbraucienus pa Rucavu.  No sienas pļavas mājās braucot, izmetām labi lielu līkumu. 

Stārķu ligzdās jau lieli  stārķēni.


Rucavā kārklus šādi stāda un gatavo žogus. 





no šiem slaidajiem kārkliem top šādi žogi, kuri kalpo 10 gadus.


Visam pa vidu neizpaliek arī rokdarbi un darbs manā bodē Rucavas centrā.

Kadu laiku atpakaļ tika pabeigts (drīzāk varētu teikt, ka pietrūka krājumos dzijas) arī paklājs Rūdolfa istabai. 



Mēģinājām svērt - ap 2,8kg.



Nu ko, vēlu arī Jums raitu un sparīgu atlikušo vasaras daļu!