Pucēšanās

Laiku pa laikam domāju par bērnu pucēšanu...

Meitenēm ir ok - kleitiņas, jaciņas, matiņi, sprādzītes utt...Bet ko iesākt ar puikām? labprāt pieņemtu ieteikumus.

Pagājušonedēļ svinējām māmiņdienu. Gribas tos bērnus sapucēt citādi, ne tā kā visi citi.

Katrīna papildus jaunai kleitai, tikai arī pie tamborētas bolero jaciņas un paštaisītas matu sprādzes.

Ēvaldam manis darināts tauriņš. Un viņam pašam sava doma - komplekta gaišās bikses uz pasākumu nomainījis pret melnām:))

Rūdolfs šoreiz bez manu roku darbiem.

Tagad gatavosimies nākošiem svētkiem. 31.maijā Rūdolfam bērnudārza izlaidums!

Rušināšanas sezona atklāta

Pēc vakardienas vasarīgajiem laika apstākļiem, šodien sagribējās "iekrist" dobēs. Ah, tik daudz ko darīt.
Nu ko, abi ar Ēvaldu dikti strādājām.

Kāda jaunkundzīte, tikmēr vien priecājas par jau redzamajiem iepriekšējo gadu darba rezultātiem.

Un mielojas ar pašas rokām dārzā saplūktām skābenēm. Jā, un gaida lietu ar nesen iegūto lietussargu.

Ēvalds,labi pastrādājis, devās drusku nosnausties. To brīdi izmantojām, lai darītu smalkāku darbu. Iesējām garšvielu dobīti pie mājas stūra. Būs dillītes, spināti, pētersīļi, daži sīpoli, baziliks un vēl kādas smalkas lietas. 

Katrīna pielika roku sīpolu stādīšanā.

Un ilgi gaidītā iespēja mucā kreses iesēt.

Lielajam dārzam ķersimies klāt rīt, kad arī lielākie vīrieši varēs nākt palīgos.

 Vakarpusē braucām ekskursijā pie tēta. Sēj labību - pēdējo lauku.

Sagādājis stārķim maltīti.

Nu ko, novēlu, lai pie jums arī stārķis nāk!

Peles, manas peles

Daudzi jau zina, bet vēl daudzāki nezina, ka mans visbiežāk izgatavotais rokdarbs ir mīļmantiņas peles paskatā.
Tad nu šoreiz gribu nedaudz pastāstīt kā tas viss sākās un kā turpinās.

Viss sākās ar vēstuli draugiem.lv no kādas paziņas - 2 bērnu māmiņas, kura jautāja, vai varu uzadīt bērniem peles...es protams varu un solu, ka vajadzīgajā datumā būs...tikai vēlāk sāku domāt kā, lai to izdara. Par laimi kā saukts manā pastkastītē iekritis Rokdarbu vācelītes pielikums Rotaļlietas. Urrā, tur radās pamācība arī pelēm.

Še ku re ku, pēc aptuveni 2 nedēļu darba, manas pirmās divas gatavas

Manu peļu darināšanas pieredzei jau aizsācies trešais gads. No sākumā pavadītās nedēļas pie katras peles, tagad nepieciešama 1-2 dienas.

No atsevišķām 15 detaļām top peles ķermenis. Citas detaļas sašuj, citas satamborē. 

Manas mīlules tiek pildītas ar dabīgu aitas vilnas kārsumu, tepat no kaimiņpagastā audzētām aitām.

Peles tiek darinātas it kā pēc vienas "receptes", bet visticamāk nav 2 identiskas. Apģērbiem izmantoju dažādas dzijas no saviem kāmja krājumiem. Taču visinteresantākais process mājās ir tad, kad tiek piemeklētas pogas peles apģērbam. Tad visi salīp ap galdu un acis spīd, ka varēs dabūt paspēlēties un pašķirot inčīgos sīkumiņus.

 Vakar pilsētā uzpildīju  savus pogu krājumus...kur gadījās, kur ne, bet par šo pogu čupiņu iztērēju teju 17Ls

Pāris attēli ar pogām pielietojumā

Nu nevarēju šos suņukus atstāt veikalā

un arī mašīnītes

Laikam ejot mainās arī peļu apģērbu mode un daudzums. Ja sākumā bija kleita vai kombinezons, tad tagad variācijas jau ir daudz plašākas. Apģērbi ir noģērbjami, lai bērniem būtu ņemšanās. Arī bijušas peles - grabuļi, kur puncī iestrādāta bundžiņa ar pērlītēm.

Kleita + jaka

Džemperis + bikses. Džemperis no priekšpuses izskatās kā džemperis, bet aizmugurē ir attaisāms ar līplentām. Arī jaka ar daudzām pogām priekšpusē + bikses. 

Un pieprasījums ir arī pēc šallītēm, uz kurām uzšūti peļu īpašnieku vārdi. Attēlā redzamais peļu pāris ir viens no tiem, kas dāvināts kāzās līgavai un līgavainim.

Tā nu es palēnām rokdarbojos. Sākums bij 2010.gada nogalē. Līdz šai dienai gan precīzi neesmu saskaitījusi, bet būs jau nedaudz pāri 50 pelēm.